8 Ko nosaka likums attiecībā uz īpašumu, kad partneru attiecības ir un nav reģistrētas?
Nosacījumus par laulāto mantiskajām attiecībām var analoģiski piemērot arī reģistrētām partnerattiecībām (kuras var noslēgt tikai viena dzimuma personas) (2009. gada Likums Nr. XXIX par reģistrētām partnerattiecībām, saistītajiem tiesību aktiem un citu likumu grozīšanu, lai atvieglotu kopdzīves pierādīšanu, 3. panta 1. punkta a)–c) apakšpunkts).
No 2010. gada 1. janvāra viendzimuma un pretēju dzimumu pāriem ir vienādas tiesības prasīt, lai civiltiesību notārs reģistrētu to partnerattiecības. Šāda reģistrācija nav uzskatāma par pirmajā punktā aprakstīto reģistrāciju. Tā tikai atvieglo partnerattiecību esamības pierādīšanu un nerada jaunas tiesības vai saistības (2008. gada Likuma Nr. XLV par atsevišķām ārpustiesas notariālajām procedūrām 36.E–36.G pants).
No 2014. gada 15. marta partneri var nokārtot savas mantiskās attiecības ar līgumu, kurš būs spēkā visu viņu partnerattiecību laiku. Līgums tiek uzskatīts par spēkā esošu, ja tas sastādīts kā publisks akts vai kā jurista parakstīts privāts akts. Partnerattiecību līgums var sevī iekļaut īpašumtiesību normas, kas attiecināmas arī uz laulātiem pāriem, kā to nosaka laulības līgums, vai arī saskaņā ar Civilkodeksu.
Partnerattiecību līgums būs spēkā arī pret trešajām pusēm, ja šis līgums ir reģistrēts valsts partnerattiecību līgumu reģistrā, vai arī ja partneri var pierādīt, ka trešajām pusēm bija zināms, vai tām bija jāzina par šāda līguma esību un tā saturu. Nosacījumi, kas attiecas uz laulības līgumu reģistru mutatis mutandis attiecas arī uz partnerattiecību līgumu reģistru.
(Civilkodeksa 6. panta 515. punkts.)
Ja vien partnerattiecību līgums neparedz citādi, partneri kopdzīves laikā tiks uzskatīti par neatkarīgiem īpašumu iegādē. Ja kopdzīve tiek pārtraukta, jebkurš no partneriem var pieprasīt tās mantas pārdali, kas iegādāta kopdzīves laikā. Visa manta, kas tiek uzskatīta par atsevišķu mantu, laulību gadījumā netiks uzskatīta par kopīgi iegādātu mantu.
Partneri saņems kopdzīves laikā iegūto kopējo mantu natūrā, atbilstoši to ieguldījumam. Par iegudījumu ir uzskatāmas arī mājsaimniecības darbs, bērnu audzināšana un darbs otra partnera uzņēmumā. Ja nav iespējams noteikt partneru ieguldījuma daļu, to uzskatīs par vienādu, ja vien tas neradīs netaisnīgus finansiālus zaudējumus attiecībā uz kādu no partneriem.
Ja vien Civilkodekss nenosaka ko citu, noteikumi, kas attiecas uz atlikto laulāto mantas kopību mutatis mutandis, kalpo abu partneru kopīgi iegādātās mantas aizsardzībai un šīs mantas sadalīšanai starp partneriem.
(Civilkodeksa 4. panta 516. punkts.)
Pirms civilpartnerības noslēgšanas vai tās laikā partneri var noslēgt līgumu ar norādēm par kopējās dzīvesvietas izmantošanu pēc partnerattiecību beigām. Līgums tiek uzskatīts par spēkā esošu, ja tas sastādīts kā publisks akts vai kā jurista parakstīts privāts akts.
(Civilkodeksa 4. panta 517. punkts.)