8 Ko nosaka likums attiecībā uz īpašumu, kad partneru attiecības ir un nav reģistrētas?

Reģistrētas partnerattiecības. 1994. gada Likums Nr. 1117 par reģistrētām partnerattiecībām (Partnerattiecību likums) zaudēja spēku 2009. gada aprīlī, taču tad viendzimuma pāri ieguva tiesības noslēgt laulību. Atceltais Partnerattiecību likums joprojām rada tiesiskas sekas attiecībā uz pāriem, kas noslēdza partnerattiecības pirms 2009. gada 30. aprīļa un kopš tā laika tās nav pārveidojuši par laulību. Reģistrētiem partneriem pilnībā piemēro atlikto laulāto mantas kopību.

Kopdzīve ārpus laulības. Zviedrijas tiesību aktos kopdzīvi ārpus laulības reglamentē īpašs tiesību akts — 2003. gada Likums Nr. 376 par kopdzīves partneriem. Likums par kopdzīves partneriem attiecas uz divām viendzimuma vai pretēju dzimumu neprecētām personām, kas pastāvīgi dzīvo kopā partnerattiecībās un kam ir kopēja mājsaimniecība. Likuma mērķis ir paredzēt noteikumus par finansiāli vājākās personas aizsardzību un attiecības netiek reģistrētas. Ja kopdzīve tiek izbeigta (2. pants), katrs partneris viena gada laikā var pieprasīt īpašuma sadali (8. pants). Likumā par kopdzīves partneriem paredzētie noteikumi par īpašuma sadali ir balstīti uz attiecīgajiem Likuma par laulību noteikumiem. Taču īpašuma apmērs, uz ko var attiecināt īpašuma sadali saskaņā ar Likumu par kopdzīves partneriem, ir daudz mazāks, t. i., sadalīt var tikai kopdzīves partneru kopējo mājvietu un mājsaimniecības piederumus, ko iegādājās kopējai izmantošanai (tā dēvēto kopdzīves partneru īpašumu). Īpašuma sadale neattiecas uz īpašumu, kas galvenokārt izmantots atpūtas nolūkā, kā arī uz īpašumu, kas iegūts pirms kopdzīves sākuma. Tiek sadalīta kopdzīves partneru īpašuma neto vērtība un partneris, kam pieder lielākā kopdzīves partneru īpašuma daļa, var izvēlēties vai izlīdzināt starpību ar vienreizēju maksājumu, vai arī nododot līdzvērtīgu mantu (17. pants). Tam kopdzīves partnerim, kam visvairāk ir vajadzīga mājvieta, var piešķirt tiesības pēc kopdzīves beigām pārņemt dzīvesvietu arī tad, ja tā pieder tikai otram kopdzīves partnerim un ja uz šo īpašumu attiecas nomas vai īres tiesības (zviedru valodā — bostadsrätt) (22. pants). Neprecētu kopdzīves partneru rīcībai ar kopējo mājvietu piemēro tādus pašus ierobežojumus kā laulātajiem (23.–25. pants). Kopdzīves partneri var vienoties, ka tiem nepiemēro Likumā par kopdzīves partneriem paredzētos noteikumus par īpašuma sadali (9. pants). Pieprasījums par īpašuma sadali jāiesniedz ne vēlāk kā vienu gadu pēc attiecību izbeigšanas (8. panta 2. punkts). Turklāt, kad ir paredzams, ka kopdzīve tiks izbeigta, neprecēti kopdzīves partneri, tāpat kā laulātie, drīkst noslēgt iepriekšēju vienošanos par īpašuma sadali (9. pants).