6 Kādas sekas nosaka nāve?
Pārdzīvojušā laulātā tiesības aizsargā gan noteikumi par īpašuma sadali laulības izbeigšanas gadījumā (saskaņā ar 2.1. un 5.1. punktā minētajiem principiem), gan mantojuma tiesības. Saskaņā ar Mantojuma likuma (ML) 3. panta 1. punktu pārdzīvojušais laulātais saņem mantojumu pirms kopējiem bērniem un citiem pēcnācējiem. Šādā situācijā īpašuma sadale patiesībā nenotiek, jo pārdzīvojušais laulātais saskaņā ar tiesību aktiem par laulāto mantiskajām attiecībām un mantojuma tiesībām pārņem visu nelaiķa atstātajā mantojumā ietilpstošo īpašumu. Šādos gadījumos bērnu mantošanas tiesību īstenošana jāatliek līdz pārdzīvojušā laulātā nāvei (ML 3. panta 2. punkts). Taču, ja laulātajam, kurš nomira pirmais, ir bērni, kuri nav kopēji ar pārdzīvojušo laulāto (tā dēvētie atsevišķie bērni), īpašums būs jāsadala (taču, ja atsevišķie bērni atsakās no savām tiesībām saskaņā ar ML 3. panta 1. punktu, atbilstīgi minētajiem nosacījumiem pārdzīvojušais laulātais manto arī viņu mantojumu). Atsevišķajiem bērniem ir tiesības uz likumisko daļu (zviedru valodā — "laglott"). Katram bērnam ir tiesības saņemt tā likumisko daļu, kas ir vienlīdzīga daļa no kopējā mantojuma apmēra puses.
Īpašums ir jāsadala arī gadījumos, kad nelaiķis laulātais ir atstājis testamentu, jo pārdzīvojušā laulātā mantošanas tiesības nav aizsargātas pret testamentāriem rīkojumiem. Saskaņā ar ML 3. panta 1. punkta 2. apakšpunktu uz pārdzīvojušo laulāto attiecas pamataizsardzība, ja mantojumu saņem arī atsevišķi bērni, citi pēcnācēji vai mantinieki. Pamataizsardzība nozīmē, ka pārdzīvojušajam laulātajam vienmēr ir tiesības ar nelaiķa laulātā atstāto mantojumu un, ciktāl ar šo mantojumu pietiek, saņemt īpašumu, kura vērtība kopā ar īpašumu, ko pārdzīvojušais laulātais ieguva pēc īpašuma sadales, četrkārtīgi pārsniedz pamatsummu (2012. gadā četrkārtīga pamatsumma ir aptuveni SEK 176 000).
