Laulātie savstarpēji manto īpašumu, neatkarīgi no tā, kādas laulāto mantiskās attiecības ir piemērojamas. Piemēram, kopīpašuma gadījumā pārdzīvojušais laulātais patur savu daļu, kas ir puse no kopīpašuma, un saņem atbilstošu kopīpašuma daļu, kas pienācās mirušajam laulātajam. Likumiskās mantošanas gadījumā saskaņā ar likumu mirušā bērni un laulātais tiek aicināti mantot pirmie, mantojumu dala vienādās daļās. Tomēr pārdzīvojušais laulātais ir tiesīgs saņemt ne mazāk kā vienu ceturto daļu no visa mantojuma. Ja mirušajam nav pēcnācēju, mantojumu saņem pārdzīvojušais laulātais un mirušā laulātā vecāki. Ja viens no mirušā vecākiem ir miris pirms mantojuma sadales, mantojuma daļu, ko būtu tiesīgs saņemt viens no vecākiem, kurš ir miris, saņem mirušā laulātā brāļi un māsas vienādās daļās. Pārdzīvojušais laulātais saņem pusi no mantojuma, ja mantojums ir jādala ar mirušā laulātā vecākiem, māsām un brāļiem un mirušā laulātā māsu un brāļu pēcnācējiem. Ja mirušajam laulātajam nav pēcnācēju, vecāku, māsu un brāļu vai to pēcnācēju, visu mantojumu saņem pārdzīvojušais laulātais (Civilkodeksa 931.–933. pants).

Pārdzīvojušais laulātais un citi mirušā laulātā radinieki, kuri dzīvoja kopā ar laulātajiem līdz mirušā nāves dienai, ir tiesīgi arī turpmāk lietot māju un tajā esošās ierīces tā kā līdz šim līdz trīs mēnešiem pēc mantošanas uzsākšanas (Civilkodeksa 923. panta 1. punkts).

Print this topic

back to top