6 Kādas sekas nosaka nāve?
Laulātā nāves gadījumā pārdzīvojušā laulātā tiesības ir atkarīgas no tā vai nelaiķis laulātais ir vai nav atstājis testamentu. Ja nelaiķim laulātajam nav testamenta un pēcnācēju, pārdzīvojušajam laulātajam ir tiesības uz visu nelaiķa laulātā atstāto mantojumu (1965. gada Likuma par mantojumu 67. panta 1. punkts). Ja nelaiķis laulātais nav atstājis testamentu un tam ir laulātais un bērni, pārdzīvojušajam laulātajam ir tiesības uz divām trešdaļām no mantojuma (1965. gada Likuma par mantojumu 67. panta 2. punkta a) apakšpunkts). Ja nelaiķis laulātais ir atstājis testamentu un tam ir laulātais, bet nav bērnu, pārdzīvojušajam laulātajam neatkarīgi no testamenta noteikumiem ir tiesības uz pusi no mantojuma (1965. gada Likuma par mantojumu 111. panta 1. punkts). Ja testamenta atstājējam ir laulātais un bērni, laulātajam neatkarīgi no testamenta noteikumiem ir likumīgas tiesības uz trešdaļu no mantojuma (1965. gada Likuma par mantojumu 111. panta 2. punkts).
Laulāto šķirtas dzīves gadījumā laulātais vai abi laulātie drīkst iesniegt prasību par otra laulātā mantošanas tiesību izbeigšanu (1995. gada Likuma par ģimenes tiesībām 14. pants). Laulības šķiršanas gadījumā laulātie zaudē savu laulātā statusu un tādējādi 1965. gada Likumā par mantojumu paredzētās tiesības vairs nav piemērojamas. Taču, ja pēc laulības šķiršanas seko (bijušā) laulātā nāve, pārdzīvojušais (bijušais) laulātais tiesā var prasīt daļu no mantojuma, ja tiesa uzskata šādu nolēmumu par atbilstīgu un atzīst, ka nelaiķa laulātā dzīves laikā prasības iesniedzējs attiecīgajos apstākļos nesaņēma pienācīgu nodrošinājumu (1996. gada Likuma par ģimenes tiesībām (laulības šķiršanu) 18. panta 1. punkts). Pieprasot lēmumu par laulības šķiršanu vai jebkurā brīdī pēc laulības šķiršanas un pirms šāda pēcnāves pabalsta pieprasīšanas, laulātais vai abi laulātie var lūgt ar tiesas nolēmumu izbeigt tiesības tādu prasīt (1996. gada Likuma par ģimenes tiesībām (laulības šķiršanu) 18. panta 10. punkts).
