6 Kādas sekas nosaka nāve?
Īstenojot mantojuma procedūru, bijušo laulāto tiesības un pienākumi tiek izvērtēti balstoties uz mantisko attiecību režīmu, kāds bija spēkā viņu starpā (piemēram, likumā noteiktas attiecības, līgumā atrunātas attiecības vai tiesas noteiktas attiecības), kā arī balstoties uz norādījumiem (pēdējās gribas rīkojumu), kurus atstājis mirušais laulātais attiecībā uz savu mantu savas nāves gadījumā. Ja nepieciešams, jāpiemēro tiesas noteiktais mantas sadalījums, kas izklāstīts 5.1 punktā. Taču pārdzīvojušais laulātais un mantinieki var vienoties par ko citu (Civilkodeksa 764. panta 1. punkts).
Mantojuma priekšmets ir mirušā laulātā manta, kas sastāv no - pēc izbeigšanās sadalītās kopīgās mantas (parasti viena puse no izbeigtās kopīgās mantas) un viņa atsevišķās mantas. Pārdzīvojušais laulātais un mirušā bērni ir pirmās pakāpes mantinieki un katrs manto vienlīdzīgu mantas daļu (Civilkodeksa 1635. panta 1. punkts).