6 Kādas sekas nosaka nāve?
Saskaņā ar laulāto mantiskajām tiesībām: ja laulības līgumā vai tā grozījumos nav noteikts citādi, kopīpašumu sadala uz pusēm. Jebkurā gadījumā pārdzīvojušā laulātā īpašumā pāriet puse kopīpašuma.
Saskaņā ar mantojuma tiesībām, ja bērnu nav, arī otra kopīpašuma daļa nonāk pārdzīvojušā laulātā īpašumā. Ja bērni ir, otra puse nonāk bērnu īpašumā bez lietojuma tiesībām. Tomēr pārdzīvojušais laulātais patur lietojuma tiesības uz šo daļu kopīpašuma. Tāpat ir iespējams laulības līgumā iekļaut noteikumus, kuros ir noteikts, ka pēc laulātā nāves pārdzīvojušais laulātais manto visu īpašumu (CK 1457. - 1460. pants).
Tāpat pārdzīvojušais laulātais saistībā ar mantojuma tiesībām ir īpaši aizsargāts. Tādējādi mantojuma minimālā daļa (neatņemamā daļa) obligāti tiek pārdzīvojušajam laulātajam, bērniem un mirušā tēvam un mātei. Tomēr pārdzīvojušais laulātais vienmēr saņem vismaz lietojuma tiesības attiecībā uz pusi mantojamās mantas. Šajā daļā ir ietvertas vismaz lietojuma tiesības attiecībā uz nekustamo īpašumu, kas ir kalpojis kā kopīga pastāvīgā dzīvesvieta, un mantu, kas tajā atrodas (CK 745.a un 915.a. pants).
No 2018. gada 1. septembra mainās tiesību aktu noteikumi attiecībā uz neatņemamo mantojuma daļu. No tā brīža mirušās personas māte un tēvs vairs nebūs iekļauti to personu sarakstā, kam ir tiesības uz neatņemamo mantojuma daļu. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem “atņemamā” daļa – puse mantojuma - nemainās (pretēji neatņemamajai daļai), kas nozīmē, ka neatņemamo daļu starp bērniem sadala citādi — viņiem ir tiesības uz mazāku daļu nekā saskaņā ar tiesību aktiem, kas būs spēkā līdz 2018. gada septembrim. Pārdzīvojušā laulāta aizsardzība paliek spēkā.
