1 Kurš likums ir piemērojams?
1.1. Kurš likums ir piemērojams laulāto mantu attiecībām? Kādi kritēriji/noteikumi tiek izmantoti, lai noteiktu piemērojamos tiesību aktus? Kuras starptautiskās konvencijas ir jāievēro dažādās valstīs?
Laulībām, kas noslēgtas līdz 2019. gada 28. janvārim, tiek piemēroti Beļģijas valsts tiesību akti. Ja laulātie nav izvēlējušies piemērojamos tiesību aktus, to mantiskās attiecības nosaka tās valsts tiesību akti, kur laulātajiem pēc laulības noslēgšanas ir bijusi pirmā pastāvīgā dzīvesvieta. Ja laulātajiem nav kopīgas pastāvīgās dzīvesvietas vienā valstī, tiek piemēroti tās valsts tiesību akti, kuras valstspiederīgie abi laulātie bija, noslēdzot laulību. Citos gadījumos tiek piemēroti tās valsts tiesību akti, kurā laulība tika noslēgta (Starptautisko privāttiesību kodeksa (turpmāk tekstā D.I.P kodekss) 51. pants. Nav starptautisku konvenciju, kas būtu jāņem vērā attiecībā uz konkrētām valstīm.
Pēc 2016. gada 24. jūnija Eiropas Regulas (ES) 2016/1103 pieņemšanas ir piemērojami jauni nosacījumi, lai noteiktu tiesību aktus, kas attiecas uz visām no 2019. gada 29. janvāra noslēgtajām laulībām, kā arī laulībām, kas noslēgtas pirms šā spēkā stāšanās datuma, ja laulātie ir izvēlējušies tiesību aktus, kas būs piemērojami to attiecībām no 2019. gada 29. janvāra.
Ja šāda izvēle nav izdarīta, 26. pantā ir izklāstīta turpmāk norādītā saistošo faktoru hierarhija piemērojamo tiesību aktu noteikšanai:
- laulāto pirmā kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta pēc laulības noslēgšanas;
- ja tādas nav, laulāto kopīgā valstspiederība laulības noslēgšanas laikā. Šo kritēriju nevar izmantot, ja laulātajiem ir vairākas kopīgās valstspiederības;
- ja tādas nav, tās valsts tiesību akti, ar kuru laulātajiem kopā ir visciešākā saikne laulības noslēgšanas brīdī.
Izņēmuma kārtā un pēc viena laulātā prasības kompetentā tiesu iestāde var nolemt, ka laulāto mantiskās attiecības reglamentē tās valsts tiesību akti, kas nav valsts, kurā ir laulāto pirmā kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta pēc laulības noslēgšanas(22. panta 3. punkts).
1.2. Vai laulātajiem ir iespēja izvēlēties piemērojamo likumu? Ja jā, tad kādi principi reglamentē šo izvēli (piemēram, likumi, oficiālās prasības, atpakaļejošais spēks)?
Līdz 2019. gada 28. janvārim laulātajiem bija iespēja izvēlēties piemērojamos tiesību aktus, kā norādīts turpmāk tekstā: i) tās valsts tiesību akti, kuras teritorijā tie pēc oficiālas laulības noslēgšanas ir izveidojuši pastāvīgo dzīvesvietu; ii) tās valsts tiesību akti, kuras teritorijā vienam no viņiem izvēles izdarīšanas brīdī ir pastāvīgā dzīvesvieta; iii) tās valsts tiesību akti, kuras pilsonība vienam no viņiem ir izvēles izdarīšanas brīdī (SPK 49. pants). Izvēle ir jānorāda rakstveidā, norādot datumu un parakstot abām pusēm (SPK 52. panta 1. daļas beigas). Parasti izvēlei ir tikai varbūtēja ietekme, bet laulātie var izlemt arī citādi (SPK 50. panta 2. daļa).
Regula (ES) 2016/1103 dod iespēju izvēlēties tās valsts tiesību aktus, kuras valstspiederīgais ir vismaz viens no laulātajiem, vai arī jebkura laulātā pastāvīgās dzīvesvietas (izvēles brīdī) tiesību aktus kā tiesību aktus, kas būs piemērojami viņu mantiskajām attiecībām (22. pants). Šo izvēli var izdarīt tikai no 2019. gada 29. janvāra laulības līguma ietvaros vai arī līgumā par piemērojamajiem tiesību aktiem, ievērojot formālās prasības, kas noteiktas 23. pantā. Beļģijā tiesību aktu izvēli ir oficiāli jānoformē notāram, sastādot autentisku aktu (Civilkodeksa (turpmāk tekstā CK) 1392. pants).
Visbeidzot, šī tiesību aktu izvēle, kas attiecas uz laulāto mantiskajām attiecībām laulības laikā, būs spēkā tikai turpmākos periodos, ja vien laulātie nav vienojušies citādi un ja tas neskar trešo personu tiesības.
