1 Kurš likums ir piemērojams?
1.1. Kurš likums ir piemērojams laulāto mantu attiecībām? Kādi kritēriji/noteikumi tiek izmantoti, lai noteiktu piemērojamos tiesību aktus? Kuras starptautiskās konvencijas ir jāievēro dažādās valstīs?
Laulībām, kas noslēgtas līdz 2019. gada 28. janvārim, tiek piemēroti Spānijas valsts tiesību akti. Laulības sekas reglamentē laulāto kopējie lex personalis (tos nosaka pēc valstspiederības un, ja abi laulātie ir Spānijas valstspiederīgie, arī pēc “vecindad civil”, kas nosaka, kura no dažādajām Spānijas sistēmām būtu jāpiemēro) laulības noslēgšanas brīdī. Ja šādu tiesību aktu nav, saskaņā ar vienošanos, ko pirms laulības noslēgšanas abi laulātie panākuši publiskā aktā, laulības sekas reglamentē viena laulātā lex personalis vai pastāvīgās dzīvesvietas tiesību akti. Ja laulātie nav izvēlējušies piemērojamos tiesību aktus, laulības sekas reglamentē to kopējās pastāvīgās dzīvesvietas, ko laulātie izveidoja uzreiz pēc laulības noslēgšanas, tiesību akti vai, ja šādas dzīvesvietas nav, tās vietas tiesību akti, kurā noslēgta laulība (CK 9. panta 2. punkts).
Ja nav iespējams noteikt piemērojamos tiesību aktus (t. i., tādu laulāto gadījumā, kuriem ir atšķirīga vecindad civil, kuri nav attiecīgi vienojušies pirms laulības noslēgšanas, kuri pēc laulības noslēgšanas nav izveidojuši kopēju pastāvīgo dzīvesvietu vai kuri noslēguši laulību ārvalstīs), piemēro kolīzijas normu par Spānijas valstspiederīgo laulībām (CK 16. panta 3. punkts).
Pēc 2016. gada 24. jūnija Eiropas Regulas (ES) 2016/1103 pieņemšanas ir piemērojami jauni nosacījumi, lai noteiktu tiesību aktus, kas attiecas uz visām no 2019. gada 29. janvāra noslēgtajām laulībām, kā arī laulībām, kas noslēgtas pirms šā spēkā stāšanās datuma, ja laulātie ir izvēlējušies tiesību aktus, kas būs piemērojami to attiecībām no 2019. gada 29. janvāra.
Ja šāda izvēle nav izdarīta, 26. pantā ir izklāstīta turpmāk norādītā saistošo faktoru hierarhija piemērojamo tiesību aktu noteikšanai:
- laulāto pirmā kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta pēc laulības noslēgšanas;
- ja tādas nav, laulāto kopīgā valstspiederība laulības noslēgšanas laikā. Šo kritēriju nevar izmantot, ja laulātajiem ir vairākas kopīgās valstspiederības;
- ja tādas nav, tās valsts tiesību akti, ar kuru laulātajiem kopā ir visciešākā saikne laulības noslēgšanas brīdī.
Izņēmuma kārtā un pēc viena laulātā prasības kompetentā tiesu iestāde var nolemt, ka laulāto mantiskās attiecības reglamentē tās valsts tiesību akti, kas nav valsts, kurā ir laulāto pirmā kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta pēc laulības noslēgšanas(22. panta 3. punkts).
1.2. Vai laulātajiem ir iespēja izvēlēties piemērojamo likumu? Ja jā, tad kādi principi reglamentē šo izvēli (piemēram, likumi, oficiālās prasības, atpakaļejošais spēks)?
Tikai tad, ja laulātajiem ir dažāda valstspiederība, viņi līdz 2019. gada 28. janvārim drīkst brīvi izvēlēties piemērojamos tiesību aktus. Saskaņā 1.1. punktā aprakstītājiem nosacījumiem laulātie var izvēlēties jebkura laulātā–līguma puses valsts tiesību aktus (proti, vai nu valstspiederības valsts tiesību aktus (skatīt iepriekš) vai pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību aktus laulības slēgšanas brīdī) (CK 9. panta 2. punkts).
Regula (ES) 2016/1103 dod iespēju izvēlēties tās valsts tiesību aktus, kuras valstspiederīgais ir vismaz viens no laulātajiem, vai arī jebkura laulātā pastāvīgās dzīvesvietas (izvēles brīdī) tiesību aktus kā tiesību aktus, kas būs piemērojami viņu mantiskajām attiecībām (22. pants). Šo izvēli var izdarīt tikai no 2019. gada 29. janvāra laulības līguma ietvaros vai arī līgumā par piemērojamajiem tiesību aktiem, ievērojot formālās prasības, kas noteiktas 23. pantā; šajā gadījumā formāla prasība nozīmē, ka ir obligāts notāra taisīts notariāls akts.
Visbeidzot, šī tiesību aktu izvēle, kas attiecas uz laulāto mantiskajām attiecībām laulības laikā, būs spēkā tikai turpmākos periodos, ja vien laulātie nav vienojušies citādi un ja tas neskar trešo personu tiesības.
