5.1. Kā īpašumtiesības (lietu tiesības) tiek sadalītas?

Laulāto tiesības īsteno, kad laulība ir izbeigta, un pēc tam notiek īpašuma sadale. Vispirms tiek aprēķinātas laulāto daļas no laulāto mantas. Tā kā katram laulātajam viņa/viņas īpašums pieder neatkarīgi, prasījums attiecas tikai uz īpašuma nominālo vērtību, nevis konkrētu īpašumu, t. i., pusi no laulāto mantas neto vērtības (pēc parādsaistību atņemšanas). Laulātais, kas saņēmis laulāto mantas lielāko daļu, var izvēlēties, vai starpība tiks izlīdzināta ar vienreizēju maksājumu vai arī nododot līdzvērtīgu mantu (LL 11. panta 9. punkts). Taču tas laulātais, kura ekonomiskā situācija ir sliktāka, var prasīt par kompensāciju pārņemt kopējo mājvietu un mājsaimniecības piederumus (LL 11. panta 8. punkts). Ja viss laulāto īpašums ir atsevišķs un neviens no laulātajiem neprasa tiesības pārņemt kopējo mājvietu vai mājsaimniecības piederumus, īpašums nav jāsadala (LL 9. panta 1. punkts). Jāpiebilst, ka laulība var tikt šķirta arī tad, ja laulātie nevar vienoties par visiem papildu jautājumiem. Tādā gadījumā šos jautājumus risina atsevišķi.

5.2. Kurš ir atbildīgs par esošajiem parādiem pēc laulības šķiršanas/šķirtas dzīves uzsākšanas?

Katrs laulātais atbild par savām parādsaistībām gan laulības laikā, gan pēc tās šķiršanas.

5.3. Vai kādam no laulātajiem ir tiesības uz kompensāciju?

5.3.1. Mantas kopības pārpalikuma gadījumā:
- Vai prasījumu apmierina ar maksājumu vai materiālā izteiksmē?
- Kā prasījums tiek novērtēts?
- Kāds ir kompensācijas apmērs?
- Kad prasījums tiek ierobežots?

Zviedrijas tiesību aktos šāds regulējums nav paredzēts.

5.3.2. Citos gadījumos (nav mantas kopības pārpalikuma)?

Kā norādīts 5.1. punktā, ja viens laulātais saņem lielāku laulāto mantas daļu nekā otrs laulātais, starpību var izlīdzināt ar vienreizēju maksājumu.

Print this topic

back to top