5 Kādas ir šķiršanās/šķirtas dzīvošanas sekas?

5.1. Kā īpašumtiesības (lietu tiesības) tiek sadalītas?

Laulības šķiršanas, laulāto šķirtas dzīves u. c. gadījumos laulātie var noslēgt vienošanos par kopīpašuma sadali. Ja šādas vienošanās nav, katrs laulātais vienmēr saņem pusi no laulāto kopīpašuma. Katra laulātā īpašuma daļu aprēķina atsevišķi, nosakot visas attiecīgā laulātā kopīpašuma mantas vērtību un atņemot no tās viņa/viņas parādsaistības (izņemot parādsaistības, kas attiecas uz atsevišķo īpašumu). Ja laulātā parādsaistības ir lielākas nekā viņa/viņas līdzekļi, par kopējo vērtību nosaka nulli. Ja aprēķins liecina, ka viena laulātā daļa ir lielāka nekā otram laulātajam, starpību koriģē. (Likums par ģimenes mantas sadali, 53. un 58. pants.)

Īpašuma sadale neattiecas uz tiesībām uz pensiju, nenododamajām tiesībām, atsevišķo īpašumu u. c. (sk. 2.1. punktu). Laulātajam ir tiesības no kopīpašuma izslēgt mantu, ko viņš/viņa izmanto tikai savām vajadzībām, ja tās vērtība ir samērīga, ņemot vērā laulāto finansiālo situāciju. Laulātais, pie kura dzīvo laulāto bērni, drīkst no kopīpašuma izslēgt priekšmetus, kas iegādāti nepilngadīgo bērnu vajadzībām.

5.2. Kurš ir atbildīgs par esošajiem parādiem pēc laulības šķiršanas/šķirtas dzīves uzsākšanas?

Noteikumus par laulāto finansiālo atbildību (sk. 2.6. jautājumu) piemēro arī sadalot īpašumu laulības šķiršanas, laulāto šķirtas dzīves u. c. gadījumos.

Ja finansiālā atbildība attiecas uz abiem laulātajiem, viens laulātais var prasīt, lai otrs laulātais segtu savu parāda daļu, kas laika gaitā tiks nokārtota, vai, lai šis laulātais iesniegtu maksājuma nodrošinājumu. (Likums par ģimenes mantas sadali, 56. pants.)

5.3. Vai kādam no laulātajiem ir tiesības uz kompensāciju?

Atsevišķās situācijās laulātajam var būt tiesības uz īpašu kompensāciju. Šādi gadījumi var būt arī:

  • ja otrs laulātais bija nevērīgs pret savu finansiālo situāciju, ļaunprātīgi izmantoja savas iespējas attiecībā uz kopīpašumu vai citādi bezatbildīgi rīkojās un tādējādi ievērojami samazināja savu kopīpašuma daļu;
  • ja attiecīgais laulātais nodrošināja lielāko kopīpašuma daļu un būtu nepamatoti sadalīt kopīpašumu vienādās daļās, jo laulība bija īsa un tās laikā netika gūti vērā ņemami kopēji finansiālie rezultāti. Šādā gadījumā var nolemt, ka katrs laulātais saņem tik lielu kopīpašuma daļu, kas atbilst tā ieguldījumam kopīpašumā laulības slēgšanas brīdī vai laulības laikā;
  • ja otrs laulātais izmantoja kopīpašuma līdzekļus, lai iegādātos vai uzlabotu savu atsevišķo īpašumu u. c.;
  • ja vienam laulātajam ir atsevišķs īpašums, var tikt nolemts, ka viņš/viņa piešķir otram laulātajam noteiktus līdzekļus, lai nepieļautu, ka laulības šķiršanas vai laulāto šķirtas dzīves dēļ otrs laulātais nonāk pārmērīgās finansiālajās grūtībās, ja šādu lēmumu var pieņemt, ņemot vērā laulāto mantisko situāciju, laulības ilgumu un citus apstākļus.
(Likums par laulības tiesiskajām sekām, 23. pants, Likums par ģimenes mantas sadali, 59., 61. un 67. pants.)