2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?

Likumā noteiktais laulāto mantisko attiecību veids Dānijā ir laulāto mantas kopība. Viss, kas laulātajiem pieder, kad tie stājas laulībā, vai ko tie iegādājas vēlāk, kļūst par to kopīpašuma daļu. Taču laulātie var vienoties nepiemērot to īpašumam tiesību normas un noslēgt vienošanos par pilnīgu vai daļēju mantas šķirtību (sk. 3.1. punktu). Arī persona, kas piešķir dāvinājumu vai mantojumu, drīkst nolemt, ka dāvinājumu vai mantojumu neiekļauj kopīpašumā. Ja nav noslēgta vienošanās, kurā noteikts citādi, kopīpašumā neietilpst nenododamas tiesības un personiskas tiesības, piemēram, konkrēti autortiesību veidi un ar uzņēmējdarbību saistīta personiska nemateriālā vērtība. Turklāt, ja īpašumu sadala laulības šķiršanas vai laulāto šķirtas dzīves gadījumā, katrs laulātais saglabā taisnīgas tiesības uz pensiju. Ja laulība ir bijusi neilga, laulātie saglabā visas savas tiesības uz pensiju. (Likums par laulības tiesiskajām sekām, 15., 16. un 16.a pants un 4. nodaļa.)

2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?

Sk. 2.1. jautājumu.

2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?

Parasti pietiek, ja ir sagatavots tādas mantas uzskaitījums, uz ko attiecas vienošanās par mantas šķirtību.

2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?

Būtībā katrs laulātais var neierobežoti rīkoties gan ar mantu, ko viņš/viņa ieguldīja laulībā, gan arī ar mantu, ko viņš/viņa ieguva laulības laikā. Taču, ja šī manta ir kopīpašuma daļa, laulātajam ar to jārīkojas atbildīgi (Likums par laulības tiesiskajām sekām, 16.–17. pants). Ja kopīpašumu izmanto kā ģimenes dzīvesvietu vai tas ir saistīts ar laulāto uzņēmējdarbību, laulātais bez otra laulātā piekrišanas nevar ar šo īpašumu rīkoties vai to hipotekāri ieķīlāt. Laulātais arī nedrīkst hipotekāri ieķīlāt, rīkoties un galvot ar laulāto kopējās dzīvesvietas mājsaimniecības priekšmetiem, otram laulātajam vajadzīgiem darba instrumentiem, kā arī priekšmetiem, ko bērni izmanto personiskām vajadzībām (Likuma par laulības tiesiskajām sekām 19. pants). Ja laulātais neatļauj šādi rīkoties un atteikums nav pietiekami pamatots, atļauju var piešķirt reģionālā valsts pārvaldes iestāde. Ja ar iepriekš minēto īpašumu rīkojas bez otra laulātā piekrišanas vai atļaujas, laulātais, kurš rīcībai nav piekritis, var panākt tās anulēšanu tiesā, ja trešā persona zināja vai tai bija jāzina, ka laulātajam, kas rīkojās ar īpašumu, nebija šādu tiesību (Likums par laulības tiesiskajām sekām, 16. un 18.–20. pants).

2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?

Nē.

2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?

Par saistībām, ko laulātais uzņēmās laulības laikā vai pirms tās, tas ir atbildīgs ar savu kopīpašuma daļu un savu atsevišķo īpašumu. Lai segtu laulāto kopējās parādsaistības, kreditors var izmantot gan kopīpašumu, gan laulāto atsevišķo īpašumu. (Likums par laulības tiesiskajām sekām, 25. pants.)

Print this topic

back to top