2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?

Saskaņā ar likumā noteikto mantisko attiecību regulējumu katrs laulātais saglabā īpašumu, kas viņam/viņai piederēja pirms laulības noslēgšanas, kā arī īpašumu, ko viņš/viņa ieguva laulības laikā.

Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīpašums; šaubu gadījumā pieņem, ka šis īpašums pieder abiem līdzīgās daļās (CL 89. pants).

Katra laulātā atsevišķs īpašums ir:

• īpašums, kas laulātajam piederējis pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu īpašumu;
• manta, ko izmanto viena laulātā personiskajām vajadzībām vai kas vajadzīga viņa/viņas pastāvīgā darbā;
• īpašums, ko laulības laikā viens laulātais ieguvis bez atlīdzības;
• ienākumi no laulātā atsevišķā īpašuma, kas nav nodoti ģimenes un kopējās mājsaimniecības vajadzībām; un
• īpašums, ar kuru aizvietots iepriekšējos punktos (1.–4.) minētais īpašums (CL 91. pants).

2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?

Tas, ka konkrēts īpašums ir atsevišķs, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. To, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķs īpašums, ieraksta Zemes grāmatā.

Šaubu gadījumā pieņem, ka kopīpašums abiem laulātajiem pieder vienādās daļās.

2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?

Noteikumos nav paredzēts, ka ir jāsagatavo mantas uzskaitījums.

2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?

Laulības laikā laulātie var neierobežoti pārvaldīt un izmantot savu atsevišķo īpašumu (CL 90. panta 1. punkts).

Savu kopīpašumu laulātie pārvalda un lieto kopīgi, taču, abiem laulātajiem vienojoties, to var pārvaldīt arī viens no viņiem. Viena laulātā rīcībai ar šo īpašumu vajadzīga otra laulātā piekrišana (CL 90. panta 2. punkts).

Trešo personu interesēs pieņem, ka rīcība ar kustamo īpašumu notiek ar šādu piekrišanu, izņemot gadījumus, kad trešā persona zināja vai tai bija jāzina, ka piekrišana netika saņemta, vai, ja īpašums, ar ko rīkojās viens laulātais, acīmredzami piederēja otram laulātajam.

2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?

Par saistībām, ko viens laulātais uzņēmās saistībā ar ģimenes vai kopējās mājsaimniecības vajadzībām, otrs laulātais atbild ar savu atsevišķo īpašumu tikai tad, ja par šīm saistībām saņemtais izmantots ģimenes un kopējās mājsaimniecības vajadzībām (CL 96. panta 2. punkts).

2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?

Viena laulātā īpašumu nedrīkst izmantot, lai segtu otra laulātā saistības. Ja par viena laulātā parādsaistībām sākta piedziņa attiecībā uz otra laulātā atsevišķo īpašumu, otrs laulātais var pieprasīt, lai viņa/viņas īpašumu atsvabinātu no piedziņas (CL 100. pants). Ja viena laulātā parādsaistību apmaksai izmanto kopīpašumu, otrs laulātais var pieprasīt, lai īpašumu sadalītu vai arī viņa/viņas īpašuma daļu atsvabinātu no piedziņas.

Par saistībām, ko laulātie kopīgi uzņēmušies ģimenes vai kopējās mājsaimniecības vajadzībām, viņi atbild ar kopīpašumu un, ja ar to nepietiek, ar savu atsevišķo īpašumu (CL 96. panta 1. punkts). Par saistībām, ko viens no laulātajiem uzņēmās ģimenes vai kopējās mājsaimniecības vajadzībām, šis laulātais atbild ar savu atsevišķo īpašumu tad, ja ar laulāto kopīpašumu nepietiek. Otrs laulātais par šīm saistībām ar savu atsevišķo īpašumu atbild tikai tad, ja par šīm saistībām saņemtais izmantots ģimenes un kopējās mājsaimniecības vajadzībām (CL 96. panta 2. punkts).

Print this topic

back to top