2 Vai ir laulāto mantisko attiecību režīms, kuru regulē likums, un, ja jā, tad ko tas nosaka?
2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?
Ja laulības līgums nav noslēgts, laulāto īpašums ir kopīpašums (Civilkodeksa 1400.–1491. pants). Īpašums, kas iegādāts pēc laulības noslēgšanas, ir kopīpašums. Tomēr manta, kas vienam laulātajam piederēja jau pirms laulības noslēgšanas vai kas saņemta kā dāvinājums, novēlējums vai mantojums, un personiskais īpašums katram pieder atsevišķi (Civilkodeksa 1404. pants).
2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?
Ja nav pierādīts, ka laulāto manta katram pieder atsevišķi, to uzskata par kopīpašumu (Civilkodeksa 1402. pants).
2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?
Laulātajiem nav obligāti jāveido mantas saraksts.
2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?
Katrs laulātais var pārvaldīt un atsavināt savu atsevišķo īpašumu (Civilkodeksa 1428. pants) un kopīpašumu (Civilkodeksa 1421. panta 1. punkts). Tomēr nozīmīgi darījumi ar kopīpašumu ir jāsaskaņo. Tas nozīmē, ka darījumā iesaistās abi laulātie vai viens laulātais, ja otrs laulātais tam piekrīt. Šī prasība sevišķi attiecas uz šādiem gadījumiem: rīkošanās arkopīpašumu bez atlīdzības un kopīpašuma atsavināšana galvojot trešās personas parādu (Civilkodeksa 1422. pants) un rīkošanās ar nekustamo īpašumu, uzņēmējdarbības aktīviem un nenododamām uzņēmumu akcijām un kopīpašumā esošām partnera tiesībām (Civilkodeksa 1424. pants).
Ja kāds no laulātajiem ir pārkāpis šos noteikumus, otrs laulātais var pieprasīt anulēt attiecīgo darījumu (Civilkodeksa 1427. pants).
Ja pilnvaras ir nepareizi īstenotas vai ja darījums ir pretrunā viena laulātā interesēm, otrs laulātais var vērsties tiesā ar lūgumu aizstāvēt viņa vai viņas intereses saistībā ar šo pilnvaru īstenošanu (Civilkodeksa 1426. pants).
Visbeidzot laulātie nedrīkst atsevišķi izmantot tiesības saistībā ar ģimenes mājokli (Civilkodeksa 215. panta 3. punkts).
2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?
Laulātais var pārvaldīt savu vai sava laulātā personisko īpašumu, ja ir saņemta īpaša atļauja (Civilkodeksa 1431. pants), netieša atļauja (Civilkodeksa 1432. pants) vai to paredz tiesas spriedums (Civilkodeksa 1429. pants).
2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?
Parādus, kas radušies pirms laulības noslēgšanas, maksā no personiskā īpašuma un tā laulātā ienākumiem, kuram ir parāds (Civilkodeksa 1410. un 1411. pants). Parādus, kas radušies laulības laikā, var maksāt no parādnieka personiskā īpašuma vai no kopīpašuma (Civilkodeksa 1413. pants).
Ja nav saņemta otra laulātā piekrišana, parādus, kas radušies, ņemot aizņēmumu vai kā galvotājam, var maksāt tikai no personiskā īpašuma un tā laulātā ienākumiem, kurš noslēdza attiecīgo nolīgumu, un tādā gadījumā kopīpašumu nedrīkst izmantot (Civilkodeksa 1415. pants).
Ja nav saņemta otra laulātā piekrišana, parādus, kas radušies, ņemot aizņēmumu vai kā galvotājam, var maksāt tikai no personiskā īpašuma un tā laulātā ienākumiem, kurš noslēdza attiecīgo nolīgumu, un tādā gadījumā kopīpašumu nedrīkst izmantot (Civilkodeksa 1415. pants).
