2 Vai ir laulāto mantisko attiecību režīms, kuru regulē likums, un, ja jā, tad ko tas nosaka?
2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?
Balstoties uz Horvātijas likumdošanu, laulātajiem ir kopīga manta un šķirta manta (Ģimenes likuma 35.pants, Family Act). Kopīga manta ir viss īpašums, ko laulātie strādājot ir nopelnījuši laulību laikā, kā arī peļņa, ko šis īpašums ir nesis (Ģimenes likuma 36.pants, Family Act).
Manta, kas pieder kādam no laulātajiem, laulību slēgšanas brīdī, paliek viņa vai viņas šķirta manta. Šķirta manta ir arī īpašums, kuru laulātais ieguvis laulības laikā mantošanas ceļā vai kā dāvinājumu.
2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?
Pēc likuma laulātie ir vienlīdzīgi kopīgās mantas īpašnieki, ja vien nav ticis noslēgts līgums, kas paredz citādas viņu mantiskās attiecības.
2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?
Horvātijas likumdošana neprasa sastādīt mantas inventarizācijas sarakstu.
2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?
Kā norādīts 2.1. punktā, laulātajiem var piederēt šķirta manta un kopīga manta. Škirto mantu pārvalda tāpat kā personīgo mantu. Kopīgās mantas pārvaldībā tiek veikts nošķīrums starp parasto pārvaldību un īpašo pārvaldību. Parastajai pārvaldībai (tēriņi uztura iegādei, apsaimniekošanas izdevumi un mantas izmantošana ikdienas vajadzībām) pietiek ar viena laulātā rīcību, jo otra laulātā piekrišana tiek pieņemta automātiski. Savukārt nekustamā īpašuma vai kustamās mantas īpašajai pārvaldībai (lietas pielietošanas mērķa maiņa, lieli remontdarbi, pārdošana, ieķīlāšana, utt.), kuras veikšanai nepieciešams norādīt īpašnieka vārdu, vajadzīga abu laulāto kopīgas gribas paušana, vai arī otra laulātā rakstiska, notariāli apliecināta, piekrišana. Ja laulātais neuzrāda otra laulātā rakstisku piekrišanu, tas neietekmēs, labticīgi darbojošamies, trešās puses tiesības un pienākumus (Ģimenes likuma 37.pants, Family Act).
2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?
Pienākumi un saistības, kuras uzņēmies viens no laulātajiem pirms laulībām, kā arī tās, kuras šis laulātais laulību laikā uzņēmies individuāli un kuras nav saistītas ar ikdienas ģimenes vajadzību nodrošināšanu, otram laulātajam nav saistošas (Ģimenes likuma 43.pants, Family Act).
2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?
Abi laulātie ir atbildīgi par parādsaistībām, kuras viens no laulātajiem uzņēmies ģimenes ikdienas vajadzību nodrošināšanai, kā arī par tām, kas izriet no mantas kopības. Par šīm saistībām abi laulātie solidāri atbild gan ar savu atsevišķo gan kopīgo mantu (Ģimenes likuma 44.pants, Family Act).
