2 Vai ir laulāto mantisko attiecību režīms, kuru regulē likums, un, ja jā, tad ko tas nosaka?
2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?
Laulāto mantisko attiecību režīms ir saistīts ar īpašuma sadali. Katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam/viņai pirms laulības, tāpat viņš/viņa ir tās mantas vienīgais īpašnieks, ko viņš/viņa ieguva laulības laikā (Civiltiesību kodeksa 1237. pants (Allgemeines Bürgerliches Gesetzbuch, ABGB)). Attiecībā uz rīcību ar mantu laulātie būtībā nav ierobežoti, un viņiem nav jānodrošina otrā laulāta parādu atdošana.
2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?
Juridisko pieņēmumu nav.
2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?
Nav noteikumu, kas uzliek par pienākumu izveidot mantu uzskaiti.
2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?
Būtībā laulātie laulības laikā var brīvi rīkoties ar savu personisku mantu. Viņi var ierobežot viņu brīvību rīkoties ar dažām mantām, vienojoties par atsavināšanas un/vai apgrūtinājumu aizliegumu par labu otrām laulātām (Civiltiesību kodeksa 364.c pants (§ 364c ABGB)). Ieraksts par šādu aizliegumu Zemesgrāmatā ir arī spēkā attiecībā uz trešajām personām, jo ar attiecīgu nekustamo īpašumu var rīkoties tikai tad, ja tam piekrīt otrs laulātais.
Kad laulātie kopīgi iegūst īpašumtiesības uz dzīvokļa īpašumu Likuma par dzīvokļa īpašumu (Wohnungseigentumsgesetz (WEG)) ietvaros, viņi var tikai rīkoties ar dzīvokļa īpašumu un kopīgi izmantot objektu (Likuma par dzīvokļa īpašumu 13. panta 4. daļa (§ 13 para 4 WEG)). Dzīvokļa īpašuma daļas arī var būt tikai kopīgi ierobežotas, apgrūtinātas vai pakļauti izpildei. Vienas īpašuma daļas atsavināšanai nepieciešams saņemt otrā laulātā piekrišanu. (Likuma par dzīvokļa īpašumu 13. panta 3. daļa (§ 13 para 3 WEG)) Ja dzīvokļa īpašums ir viena no laulātajiem mājoklis, laulības laikā otrais laulātais nedrīkst iesniegt prasības pieteikumu par īpašumtiesību uz kopīgo dzīvokļa īpašumu izbeigšanu saskaņā ar Civiltiesību kodeksa 830. paragrāfu (§ 830 ABGB) (Likuma par dzīvokļa īpašumu 13. panta 6. daļa (§ 13 para 6 WEG)).
Ja tikai vienam no laulātajiem ir tiesības rīkoties ar dzīvokļa īpašumu, kas ir otrā laulāta vienīgais mājoklis, tad bijušajām laulātajam ir aizliegts rīkoties ar dzīvokļa īpašumu tādā veidā, kas kaitētu otram laulātajam (Civiltiesību kodeksa 97. pants (§ 97 ABGB)).
2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?
Tā saucamās „faktiskas darbības” ietvaros laulātais, kurš nodarbojas ar mājsaimniecību un kuram ienākumu nav vai ienākumi ir ļoti zemi, ir tiesīgs noslēgt ikdienas likumīgus darījumus par labu otrajām laulātajam, kas attiecas uz mājsaimniecības vešanu un nepārsniedz laulāto attiecīgu dzīves līmeņa standartu (Civiltiesību kodeksa 96. pants (§ 96 ABGB)). Šajā gadījumā par darījuma dalībnieku kļūst pārstāvamais laulātais.
2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?
Būtībā katrs laulātais ir atbildīgs tikai par parādiem, kurus viņš/viņa pats/pati ir radījis/radījusi. Faktiskā darbība iepriekš minētajā 2.5. punktā ir izņēmums.
