2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?

Saskaņā ar Civilkodeksu abiem laulātajiem ir nedalāmas īpašumtiesības uz laulāto kopīpašumu un tas nozīmē, ka laulāto īpašumtiesību daļas neizsaka skaitliski. Uz visu materiālo manto (kustamo un nekustamo), tiesībām un citām īpašumtiesībām, ko laulības laikā likumīgi ieguvis viens laulātais, attiecas laulāto mantas kopība, izņemot:

• mantu, kas iegūta kā mantojums;
• mantu, kas iegūta kā dāvinājums;
• mantu, ko, ņemot vērā tās būtību, izmanto tikai viena laulātā personiskajām vai profesionālajām vajadzībām;
• mantu, kas saskaņā ar noteikumiem par īpašuma restitūciju atdota laulātajam, kuram šī manta piederēja pirms laulības noslēgšanas vai kuram tā atdota kā sākotnējā īpašnieka likumīgajam pēctecim. ("Občianskeho zákonníka" ("OZ") — Civilkodeksa (CK) — 143. pants)

2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?

Šādu juridisko pieņēmumu nav.

2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?

Laulātajiem netiek prasīts sagatavot mantas uzskaitījumu.

2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?

Ja vien laulātie nav paredzējuši citādi, mantu, kas ietilpst to kopīpašumā, drīkst izmantot abi laulātie.

Turklāt laulātie kopīgi sedz izmaksas par kopējo mantu, tās izmantošanu un uzturēšanu (CK 144. pants). Ja izmaksas no sava personiskā īpašuma ir sedzis tikai viens laulātais, laulāto kopīpašuma sadales laikā viņš/viņa var prasīt šos izdevumus atlīdzināt.

Ja laulātie nevar vienoties par kopējās mantas izmantošanas veidu vai ar to saistīto nepieciešamo izmaksu segšanu, jebkurš laulātais var lūgt, lai strīdu izšķir tiesa. Parastas ar laulāto kopīpašumu saistītas darbības var veikt jebkurš laulātais. Termins "parasta darbība" Civilkodeksā nav definēts, tāpēc ir jāņem vērā tiesu prakse un ar konkrēto gadījumu saistītie apstākļi. Saskaņā ar tiesu praksi par parastu darbību neuzskata, piemēram, īres līguma noslēgšanu, nekustamā īpašuma vai citas vērtīgas mantas iegādi vai pārdošanu. Citām darbībām ir vajadzīga abu laulāto piekrišana, pretējā gadījumā juridisko darījumu atzīs par spēkā neesošu, ja otrs laulātais vai arī juridiskā darījuma subjekts pieprasīs tā anulēšanu.

2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?

Tiesiskus darījumus, kas ietver laulāto mantas kopību un kas attiecas uz parastām darbībām, var noslēgt jebkurš no laulātajiem, un tie abiem laulātajiem uzliek kopējas un atsevišķas saistības.

2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?

Attiecībā uz tiesiskiem darījumiem, kas saistīti ar laulāto mantas kopību, abiem laulātajiem ir kopējas un atsevišķas tiesības un saistības (Civilkodeksa 145. panta 2. punkts). Piemēram, katra laulātā pienākums ir nomaksāt tāda parāda pilnu apjomu, kas ir saistīts ar laulāto mantas kopību, un aizdevējs ir tiesīgs piedzīt parādu no abiem laulātajiem atsevišķi vai kopā.

Jautājumos, kas neattiecas uz laulāto mantas kopību, laulātie darbojas atsevišķi. Tiesību aktos ir atļauts viena laulātā aizdevēja, kas tika noteikts laulības laikā, prasību apmierināt, piedzenot parādu no laulāto mantas kopības. Kad laulāto mantas kopība vēlāk tiek sadalīta, katram no laulātajiem jākompensē tas, kas no laulāto mantas kopības tika izmantots viņa/viņas personiskajam īpašumam (Civilkodeksa 150. pants) (skatīt 5.1 punktu).

Print this topic

back to top