2 Vai ir laulāto mantisko attiecību režīms, kuru regulē likums, un, ja jā, tad ko tas nosaka?

2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?

Noslēdzot laulību, laulātajiem ir pienākums izvēlēties savu, laulāto mantisko attiecību režīmu. Viņi var izvēlēties starp mantas kopību, laulības laikā iegūtās manatas kopību vai laulāto mantas šķirtības režīmu.

Ja laulātie nav izvēlējušies laulāto mantisko attiecību režīmu, stājoties laulībā vai noslēdzot laulāto mantisko attiecību līgumu, tiek pieņemts, ka ir piemērojams likumā noteiktais īpašuma kopības režīms. Saskaņā ar šo režīmu īpašums, kas iegūts laulības laikā, ir uzskatāms par laulāto kopīgo īpašumu.
Saskaņā ar īpašuma kopības režīmu turpmāk minētais ir uzskatāms par atsevišķu īpašumu:

  • personīgās mantas (piemēram, apģērbs);
  • īpašums, kas katram laulātajam ir piederējis pirms laulības;
  • īpašums, kas iegūts laulības laikā, saņemot lietošanā bez maksas, tai skaitā dāvināts vai mantots;
  • manta, kas iegūta no darījuma ar šķirto mantu, vai apmaiņā pret šķirto mantu.

Kopīgā īpašuma sadalīšana ir iespējama vienīgi pēc īpašuma kopības režīma izbeigšanas (pēc viena laulātā nāves, laulības šķiršanas vai, noslēdzot laulības līgumu, kas nosaka citu īpašuma režīmu).

Saskaņā ar laulības laikā iegūtās mantas kopības režīmu un mantas šķirtības režīmu laulātajiem nav kopīga īpašuma.

(Igaunijas ģimenes tiesību likums)

2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?

Saskaņā ar īpašuma kopības režīmu īpašums ir uzskatāms par iekļautu laulāto kopīgajā īpašumā, kamēr nav pierādīts pretējais.

2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?

Saskaņā ar īpašuma kopības režīmu un īpašuma šķirtības režīmu mantas inventāra saraksts nav jāveido, taču tas ir jāizveido saskaņā ar laulības laikā iegūtās mantas kopības režīmu (skat. 5.3.).

2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?

Saskaņā ar īpašuma kopības režīmu tiesības un pienākumus saistībā ar viņu kopīgo īpašumu īsteno kopīgi vai ar otra laulātā piekrišanu. Darījumos, kas saistīti ar kustamo īpašumu vai tiesībām saistībā ar laulāto kopīgo īpašumu, otra laulātā piekrišana ir pieņemama (piekrišana nav pieņemama attiecībā uz darījumiem ar nekustamo īpašumu). Laulātais var īstenot darījumus ar kopīgo īpašumu savas ģimenes ikdienas vajadzību apmierināšanai un bez otra laulātā piekrišanas.

Darījumi ar kopīgu nekustamo īpašumu, kas īstenoti bez otra laulātā piekrišanas, ir spēkā neesoši.

Katrs laulātais savu atsevišķo mantu apsaimnieko neatkarīgi viens no otra un par saviem līdzekļiem, un otra laulātā piekrišana nav nepieciešama. Laulātais var pārdot sev piederošu ēku, kas tiek izmantota kā ģimenes mājvieta vai kuru izmanto otrs laulātais, kurš nav šīs ēkas īpašnieks, nodot ēku trešās personas rīcībā vai šādas tiesiskās attiecības izbeigt tikai ar otra laulātā piekrišanu, ja mājokļa īpašumtiesības tika iegūtas pēc 01.01.2015. Darījums, kas noslēgts bez otra laulātā piekrišanas, nav spēkā. Tas neattiecas uz mājokļiem, kuru īpašumtiesības iegūtas līdz 01.01.2015.

Saskaņā ar ienākumu pieauguma kopības režīmu, īpašums, kas pieder laulātajam ir, viņa(-as) atsevišķais īpašums, kas ir neatkarīgi tikai tā īpašnieka rīcībā (bez otra laulātā piekrišanas), neraugoties uz to, vai īpašums ir iegūts pirms laulības, vai tās laikā. Tomēr, īstenojot darījumus saistībā ar dzīvojamo māju, kuru ģimene izmanto kā mājokli, vai to izmanto laulātais, kurš nav tās īpašnieks, ir vajadzīga pēdējā minētā piekrišana. Ja šāds darījums tiek noslēgts bez laulātā, kurš nav īpašnieks, piekrišanas, tas ir spēkā neesošs un šim laulātajam ir tiesības celt prasību pret trešo pusi tiesā, kas izriet no darījuma spēkā neesamības.

Katrs laulātais savu atsevišķo īpašumu apsaimnieko neatkarīgi par saviem līdzekļiem.

Saskaņā ar īpašuma šķirtības režīmu saistībā ar mantiskajām attiecībām laulātie tiek uzlūkoti tā, it kā viņi nebūtu laulībā un katrs laulātais pārvalda un rīkojas ar savu īpašumu neatkarīgi par saviem līdzekļiem.

2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?

Neatkarīgi no tā, kāds laulāto mantisko attiecību režīms ir izvēlēts, laulātajiem ir solidārs pienākums līdzekļus, kurus viens no laulātajiem ir ieguvis noslēgtajos darījumos, ieguldīt kopējā mājsaimniecībā bērnu interesēs vai arī, lai apmierinātu ģimenes ikdienas vajadzības (piemēram, ja viens no laulātajiem paņem aizdevumu ģimenes interesēs, otrais laulātais ir solidāri atbildīgs par to). Darījuma summa nedrīkst pārsniegt līmeni, kas atbilst laulāto dzīves apstākļiem.

2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?

Neraugoties uz to, kāds laulāto mantisko attiecību režīms ir izvēlēts, laulātais ir atbildīgs par saistībām, kas radušās otram laulātajam tikai tiktāl, ciktāl otrs laulātais ar savu rīcību var pārstāvēt laulāto vai noteikt tam pienākumu.

Saskaņā ar īpašuma kopības režīmu laulātie ar savu atsevišķo īpašumu vai kopīgo īpašumu trešo personu priekšā ir pilnībā atbildīgi par:

  • saistībām, kuras otrs laulātais ir uzņēmies, lai apmierinātu ģimenes vajadzības;
  • solidāro saistību, kuras uzņēmies laulātais, izpildi;
  • saistībām, kurās laulātais ir vienojies ar trešām personām atbildēt gan ar atsevišķo īpašumu, gan kopīgo īpašumu (ir nepieciešama otra laulātā piekrišana).

Citu saistību gadījumā katrs laulātais ir atbildīgs ar savu atsevišķo īpašumu un pusi kopīgā īpašuma (t.i., savu daļu). Kreditors var pieprasīt kopīgā īpašuma sadali, ja ir pierādīts, ka debitora laulātā atsevišķais īpašums nav pietiekams, lai nomaksātu saistības.