2 Vai ir laulāto mantisko attiecību režīms, kuru regulē likums, un, ja jā, tad ko tas nosaka?
2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?
No 2018. gada 1. janvāra Nīderlandē būs spēkā ierobežots mantas kopības režīms, saskaņā ar kuru laulības laikā iegūtā manta un saistītās parādsaistības ir iekļaujamas kopīgajā mantā — skatiet Civilkodeksa (CK) 1:94. pantu.
Kopīgā mantā nav iekļaujama tā manta, kas saņemta mantošanas tiesībās vai kā dāvinājums, tiesības uz pensiju un pārdzīvojušā laulātā pensija saskaņā ar Likumu par pensiju iemaksu pielīdzināšanu laulības šķiršanas gadījumā. Šis režīms attiecas uz laulībām, kas slēgtas 2018. gada 1. janvārī vai pēc tam, vai uz laulātajiem, kas pēc šā datuma anulē esošu pirmslaulības līgumu un kas atradās laulībā saskaņā ar tiesību aktos noteikto režīmu. Kopīgā manta ietver arī to mantu, kas pusēm kopīgi piederēja pirms laulībām (piemēram, kamēr puses atradās kopdzīvē). Īpašs režīms attiecas uz gadījumiem, kad viens no laulātajiem nodarbojas ar uzņēmējdarbību — skatiet Civilkodeksa (CK) 1:95.a pantu.
Attiecībā uz laulībām, kas noslēgtas pirms 1. janvāra, ir spēkā likumā paredzētais iepriekšējās režīms. Likumā paredzētais iepriekšējās režīms paredzēja vispārīgu mantas kopību. Kopīpašums ir visa manta, kas laulātajiem piederēja pirms laulības noslēgšanas, un visa manta, kas iegūta pēc laulības noslēgšanas, un šī manta ir kopīpašums līdz kopība ir izbeigta. Kopīpašums nav manta, kas ir mantota vai saņemta kā dāvinājums, un manta, kas saskaņā ar mirušā testamentu vai dāvinātāja norādījumiem, nav uzskatāma par kopīpašumu (tā dēvētā izslēgšanas klauzula), pensija saskaņā ar Likumu par pensiju iemaksu pielīdzināšanu laulības šķiršanas gadījumā un pārdzīvojušā laulātā pensija. Manta (un parādsaistības), kas attiecas tikai uz vienu no laulātajiem, arī nav kopīpašums (skatīt Civilkodeksa 1.94. panta 5. punktu). Saskaņā ar judikatūru īpašas pensijas tiesības un kompensācija par nemateriālu kaitējumu ir uzskatāma par atsevišķu mantu. Citos gadījumos manta var nebūt kopīpašums. Ienākumi no atsevišķas mantas arī ir atsevišķs īpašums (skatīt Civilkodeksa 1.94. panta 6. punktu). Visi parādi, kas radušies laulātajiem, izņemot parādus, kas saistīti ar atsevišķu mantu, arī ir kopīpašums un tie ir jāsamaksā, izmantojot kopējo mantu (skatīt Civilkodeksa 1.94. panta 7. punktu).
2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?
Ja laulības šķiršanas procesā rodas domstarpības par to, kuram pieder kāda manta, un ja neviens no laulātajiem nevar pierādīt savas tiesības uz attiecīgo mantu, tā ir uzskatāma par kopīpašumu, tomēr šis nosacījums nedrīkst būt pretrunā kreditoru interesēm (skatīt Civilkodeksa 1.94. panta 8. punktu).
2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?
Nē.
2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?
Īpašumus, kas reģistrēti uz laulātā vārda (piemērām, nekustamais īpašums un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību akcijas), pārvalda tas laulātais, kuram tie pieder. Visu pārējo kopīpašuma mantu katrs laulātais var pārvaldīt atsevišķi (skatīt Civilkodeksa 1.97. pantu). Laulāto mājokli drīkst atsavināt tikai ar abu laulāto piekrišanu (skatīt Civilkodeksa 1.88. pantu). Piekrišana ir vajadzīga arī laulāto mājokļa hipotēkas nostiprināšanai. Ja prombūtnes vai cita iemesla dēļ otrs laulātais nevar piekrist vai atsakās piekrist, piekrišanu var dot tiesnesis. Ja vēlāk konstatē, ka piekrišana nav saņemta, otrs laulātais 3 gadu laikā (skatīt Civilkodeksa 3.52. pantu) var lūgt atzīt attiecīgo juridisko aktu par spēkā neesošu (skatīt Civilkodeksa 1.89. pantu).
2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?
Skat. atbildi uz 2.4. jautājumu.
2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?
Laulātie ir solidāri atbildīgi par parādiem, kas saistīti ar mājsaimniecību, un izdevumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi un audzināšanu laulības laikā (skatiet CK 1:85. pantu). Šis noteikums ir spēkā neatkarīgi no laulāto mantisko attiecību režīma, slēdzot laulību.
Skatīt atbildi uz 2.5. jautājumu par parādiem, kas saistīti ar mājsaimniecīb,un atbildi uz 2.1. jautājumu par citām parādsaistībām. Kreditori var pieprasīt samaksu no visa laulāto īpašuma. Ja viens laulātais maksāja parādu par kopīpašumu, izmantojot personiskos līdzekļus, attiecīgajam laulātajam ir tiesības saņemt atlīdzību (skatīt Civilkodeksa 1.95. pantu). Laulātā personiskos parādus laulības laikā var maksāt no kopīpašuma, bet otrs laulātais ir tiesīgs kreditoru informēt par atbildīgā laulātā personisko mantu, kuru var izmantot parādu samaksai. Ja personisku parādu maksā, izmantojot kopīpašumu, atbildīgajam laulātajam ir jāatlīdzina attiecīgā kopīpašuma daļa (skatīt Civilkodeksa 1.96. pantu 4. punktu).
