2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?

Parastais likumā noteiktais laulāto mantisko attiecību veids ir tā dēvētā laulāto uzkrātās peļņas kopība. Būtībā tā ir mantas šķirtība. Par laulāto kopīpašumu nekļūst ne vīra, nedz arī sievas manta (VCK [“BGB” — Vācijas Civilkodeksa] 1363. panta 2. punkts). Tas attiecas arī uz mantu, ko laulātais iegūst pēc laulības noslēgšanas. Taču, ja laulāto mantiskās attiecības tiks izbeigtas, jo īpaši laulības šķiršanas vai viena laulātā nāves gadījumā, viss laulības laikā iegūtais laulāto mantas pieaugums tiks sadalīts vienādās daļās. Kopumā laulātie var neierobežoti rīkoties ar savu mantu un neatbild par otra laulātā parādsaistībām (informāciju par rīcības ierobežojumiem sk. 2.4. punktā, savukārt informāciju par atbildības nosacījumiem sk. 2.5. punktā).

2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?

Pastāv (vienkārša) prezumpcija par labu kreditoriem, ar ko pieņem, ka konkrēta manta pieder vienam laulātajam. Tai ir īpaši liela nozīme saistību piespiedu izpildes gadījumos (sk. 2.6. punktu).

2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?

Laulātajiem nav jāsagatavo mantas uzskaitījums. Tomēr, sagatavojot mantas (“sākotnējās mantas”) uzskaitījumu laulības sākumā, būtu vieglāk pierādīt laulības laikā uzkrātos ieguvumus (sk. 5.3. punktu). Ja sākotnējās mantas uzskaitījums nav sagatavots, piemēro vienkāršu prezumpciju, ar ko pieņem, ka laulātā galīgā manta ir viņa/viņas uzkrātā peļņa (VCK 1377. panta 3. punkts).

2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?

Kopumā laulātie laulības laikā var neierobežoti rīkoties ar savu īpašumu, ja netiek pārkāptas panāktās vienošanās par pretējo.
Taču uz tiesībām neierobežoti rīkoties ar savu īpašumu attiecas tālāk minētie ierobežojumi.

1. 1) Laulātais nevar pilnībā rīkoties ar savu īpašumu, nesaņemot otra laulātā atļauju. Saskaņā ar tiesu praksi mantu, kas veido 80 % no tā laulātā, kurš vēlas ar to rīkoties, laulāto īpašuma, var uzskatīt par “īpašumu pilnībā” (VCK 1365. pants). Praksē šos nosacījumus bieži ievēro ar nekustamo īpašumu saistītos gadījumos.
2. 2) Arī ar mājsaimniecības priekšmetiem (kas ir laulātā ekskluzīvs īpašums) laulātais drīkst rīkoties tikai ar otra laulātā atļauju (VCK 1369. pants). “Ģimenes mājvieta” nav mājsaimniecības priekšmets. Taču šādā gadījumā praksē bieži ievēro iepriekš minētos VCK 1365. panta noteikumus.

Ja otrs laulātais nesniedz iepriekšēju piekrišanu, līgums tiek apturēts un zaudē juridisko spēku līdz brīdim, kad otrs laulātais to apstiprinās (VCK 1366. panta 1. punkts). Ja atļauja netiks sniegta, līgums nebūs derīgs. Atsevišķos gadījumos Ģimenes lietu tiesa var sniegt piekrišanu tā laulātā vietā, kas to nedod. Ja trešā persona prasa, lai tās līgumslēdzējs partneris apstiprinātu piekrišanas saņemšanu, trešajai personai jāsaņem paziņojums par šādu piekrišanu divu nedēļu laikā. Pretējā gadījumā piekrišanu uzskata par atteiktu.

2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?

Kopumā saistības, ko uzņēmies viens laulātais, attiecas tikai uz viņu. Taču, ja laulātajam ir uzticēts uzņemties saistības, lai nodrošinātu ģimenes ikdienas vajadzību izpildi, šo saistību sekas attiecas arī uz otru laulāto (VCK 1357. panta 1. punkts).

2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?

Laulātie atbild tikai par savām parādsaistībām, izņemot gadījumus, kad otrs laulātais uzņēmies atbildību par saistībām ikdienas vajadzību izpildes nolūkā (sk. 2.5. punktu). Izņemot šo īpašo gadījumu, kreditori var izvirzīt prasījumus tikai par tā laulātā īpašumu, ar kuru viņi noslēguši līgumu vai kurš tiem ir citādi atbildīgs (piemēram, saskaņā ar ārpuslīguma atbildību).

Saistību piespiedu izpildi atvieglo vienkārša prezumpcija par īpašumtiesībām (sk. 2.2. punktu). Tiek pieņemts, ka kustamie priekšmeti, kas ir viena vai otra laulātā īpašums, pieder parādniekam (mantas apķīlāšana) (VCK 1362. pants un CPK [“ZPO” — Civilprocesa kodeksa] 739. pants). Šī prezumpcija neattiecas uz mantu, kas piešķirta tikai viena laulātā ekskluzīvai personīgai izmantošanai.

Print this topic

back to top