2 Vai ir laulāto mantisko attiecību režīms, kuru regulē likums, un, ja jā, tad ko tas nosaka?

2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?

Laulāto mantiskās attiecības reglamentē divas sistēmas.

Mantas šķirtība / līdzdalība iegādē (GCK 1397.–1402. pants

So sistēmu piemēro tad, ja laulātie nav noslēguši līgumu. Saskaņā ar mantas šķirtības / līdzdalības iegādē sistēmu (GCK 1397. pants) laulība neietekmē laulāto individuālo īpašumu. Īpašums, kas laulātajiem piederēja pirms laulības un ko tie iegādājās pēc laulības noslēgšanas, joprojām ir to atsevišķs īpašums un katrs laulātais ir individuāli atbildīgs par savām parādsaistībām ar savu atsevišķo īpašumu. Taču, ja laulība tiek šķirta, katram laulātajam ir tiesības saņemt daļu no otra laulātā tāda īpašuma pieauguma, kas iegūts pēc laulības noslēgšanas, ja attiecīgais laulātais ir palīdzējis to palielināt (sk. 5.1. sadaļu).

Laulāto mantas kopība (GCK 1403.–1415. pants)

Izvēloties laulāto mantas kopības sistēmu, kas tiek darīts diezgan reti, laulātie izveido kopīpašumu un paredz katram laulātajam vienādas tiesības uz otra laulātā īpašumu, taču laulātie nedrīkst rīkoties ar savu kopīpašuma daļu.

Manta, uz ko attiecas laulāto mantas kopības sistēma (GCK 1405. pants)

Ja līgumā nav nosacījumu par laulāto mantas kopības apmēru, šī sistēma attiecas uz visu mantu, ko katrs laulātais par maksu iegādājies laulības laikā, izņemot ienākumus no īpašuma, kas attiecīgajam laulātajam piederēja pirms laulības. Laulāto mantas kopība neattiecas uz tālāk minēto īpašumu arī tad, ja tas iegādāts par maksu: 1.) katra laulātā mantu, kas paredzēta tikai šā laulātā personiskām vajadzībām vai profesionāliem nolūkiem, un attiecīgiem piederumiem; 2.) GCK 464. un 465. pantā noteiktajiem prasījumiem (prasījumiem, kuru būtība ir tik cieši saistīta ar vienu personu, ka tos nevar deleģēt vai nodalīt no šīs personas, vai prasījumiem, kuri saskaņā ar vienošanos nav deleģējami); 3.) intelektuālā īpašuma tiesībām.

2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?

Ja nav pierādīts citādi, mantu uzskata par kopīpašuma daļu.

2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?

Laulātajiem nav jāsagatavo mantas uzskaitījums.

2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?

  • Saskaņā ar mantas šķirtības / līdzdalības iegādē sistēmu katrs laulātais pārvalda un rīkojas ar savu īpašumu. Taču, ja nav panākta vienošanās par pretējo, viens laulātais var otram laulātajam piešķirt pilnvaras pārvaldīt viņa/viņas individuālo īpašumu, neparedzot saistības vai pienākumu nodot ienākumus no šīs mantas pārvaldības. Šādus ienākumus uzskata par daļu no pienākuma piedalīties ģimenes vajadzību pildīšanā (GCK 1399. pants).
  • Saskaņā ar laulāto mantas kopības sistēmu laulātajiem ir jāvienojas par to, kas pārvaldīs kopīpašumu, kam ir tiesības ar to rīkoties un vai ir vajadzīgas piekrišanas tiesības gadījumā, ja laulātie noteikuši, ka mantu pārvaldīs viens laulātais.

2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?

Būtībā abās sistēmās ir noteikts, ka viena laulātā noslēgtie juridiskie darījumi ir saistoši tikai attiecīgajam laulātajam. Tomēr laulāto mantas kopības gadījumā par parādsaistībām, ko viens laulātais laulības laikā uzņēmās saistībā ar kopīpašuma pārvaldību un ģimenes vajadzībām, solidāri atbildīgs ir arī tas laulātais, kam šo parādsaistību nav (sk. 2.6.b) sadaļu).

2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?

  • Saskaņā ar mantas šķirtības / līdzdalības iegādē sistēmu par parādsaistībām ir atbildīgs tikai tas laulātais, kurš laulības laikā tās uzņēmās. Kreditori savu prasījumu apmierināšanai var izmantot tikai tā laulātā personisko mantu, kas uzņēmās parādsaistības.
  • Saskaņā ar laulāto mantas kopības sistēmu par parādsaistībām, ko viens laulātais laulības laikā uzņēmās saistībā ar kopīpašuma pārvaldību un ģimenes vajadzībām, ir atbildīgs attiecīgais laulātais un kreditori prasījumu apmierināšanai var izmantot šā laulātā personisko īpašumu un kopīpašumu (un, ja ar šo īpašumu nepietiek, arī tā laulātā, kas šīs parādsaistības nav uzņēmies, personisko īpašumu, taču nepārsniedzot pusi no prasījuma apmēra, GCK 1410. pants). Ja parādsaistības ir personiskas un nav saistītas ar laulātā, kas tās uzņēmās, pilnvarām pārvaldīt kopīpašumu, kreditori savu prasījumu apmierināšanai var izmantot parādnieka personisko īpašumu, un tikai tad, ja ar šo īpašumu nepietiek, tie drīkst apmierināt prasījumu, izmantojot kopīpašumu, taču nepārsniedzot pusi no prasījuma apmēra (GCK 1408.–1409. pants).