2 Vai ir laulāto mantisko attiecību režīms, kuru regulē likums, un, ja jā, tad ko tas nosaka?
2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?
Laulāto mantas kopības tiesiskais regulējums
Ja laulātie nav noslēguši līgumu, kurā izvēlējušies citu regulējumu, piemēro laulāto mantas kopības tiesisko regulējumu (ĢK 18. panta 2. punkts). Laulāto mantas kopības tiesiskais regulējums ir reglamentēts Ģimenes kodeksa (ĢK) 21. un nākamajos pantos. Manta, kas laulības laikā iegādāta, izmantojot laulāto kopīgu ieguldījumu, pieder abiem laulātajiem (uz to attiecas laulāto mantas kopība) neatkarīgi no tā, kura laulātā vārdā tā iegādāta. Laulāto mantas kopība neattiecas uz mantu, kas iegādāta pirms laulības vai iegūta, laulības laikā saņemot mantojumu vai dāvinājumu.
Kustamais īpašums, ko laulības laikā iegādājies viens laulātais un ko šis laulātais izmanto privātiem, profesionāliem vai ar tirdzniecību saistītiem nolūkiem, ir šā laulātā personiskais īpašums. Arī kustamais īpašums, ko laulības laikā iegādājies laulātais, kurš ir individuālais komersants, ir viņa/viņas personiskā īpašuma daļa. Personiskais īpašums ir arī tāda manta, kas laulības laikā iegādāta, izmantojot tikai personiskos līdzekļus (ĢK 22. un 23. pants).
2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?
Nē.
2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?
Laulātajiem nav jāsagatavo mantas uzskaitījums.
2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?
Abiem laulātajiem ir tiesības pārvaldīt laulāto kopīpašumu. Ar laulāto kopīpašuma pārvaldību saistītas darbības drīkst veikt abi laulātie (ĢK 24. panta 1. punkts).
Laulības laikā laulātais nedrīkst atsavināt to laulāto kopīpašuma daļu, ko saņemtu, ja laulāto mantas kopība tiktu izbeigta. Ar mantu, uz ko attiecas laulāto mantas kopība, abi laulātie rīkojas kopīgi (ĢK 24. panta 3. punkts).
Viena laulātā rīcību ar kopējo nekustamo īpašumu var apstrīdēt. Otrs laulātais sešu mēnešu laikā, kopš uzzinājis par šo rīcību, taču ne vēlāk kā trīs gadus pēc tās var ierosināt prasību (ĢK 24. panta 4. punkts).
Ja viens laulātais bez otra laulātā piekrišanas ir rīkojies ar kopīgo kustamo īpašumu, saņemot atlīdzību, līgums attiecas uz otro laulāto tad, ja trešā persona nezināja vai pamatotu iemeslu dēļ nevarēja zināt, ka otrs laulātais šai rīcībai nav piekritis. Ja par rīcību ar kustamu mantu nav saņemta atlīdzība vai rīcība ir rakstiski jāapliecina ar parakstu notariālu apstiprinājumu, piemēro likumu par rīcību ar nekustamu īpašumu bez otra laulātā piekrišanas (sk. iepriekš) (ĢK 24. panta 5. punkts).
Arī tad, ja laulātais ir ģimenes dzīvesvietas vienīgais īpašnieks, viņš/viņa nevar ar to rīkoties bez otra laulātā piekrišanas, ja otram laulātajam nav citas dzīvesvietas. Nevienprātības gadījumā rīcība notiek ar rajona tiesas tiesneša atļauju, ja ir konstatēts, ka tā nenodarīs kaitējumu nepilngadīgiem bērniem un ģimenes locekļiem (ĢK 26. pants).
Katrs laulātais ar trešām personām vai otru laulāto var noslēgt līgumu par rīcību ar savu personisko īpašumu (ĢK 25. pants).
2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?
Kā iepriekš norādīts, ja viens laulātais bez otra laulātā piekrišanas ir rīkojies ar kopīgo kustamo īpašumu, saņemot atlīdzību, līgums attiecas uz otru laulāto tad, ja trešā persona nezināja vai pamatotu iemeslu dēļ nevarēja zināt, ka otrs laulātais šai rīcībai nav piekritis. Parādsaistības, ko laulātais uzņēmies, lai izpildītu ģimenes vajadzības, ir kopējas un par tām ir atbildīgi abi laulātie (ĢK 32. pants).
2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?
Izdevumus par ģimenes vajadzību izpildi sedz abi laulātie. Laulātie ir kopīgi atbildīgi par parādsaistībām, kas radušās, lai izpildītu ģimenes vajadzības (ĢK 32. pants). Laulātie par savām personiskajām parādsaistībām ir atbildīgi ar savu personisko īpašumu un savu laulāto kopīpašuma daļu.
