2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?

Likumā noteiktās laulāto mantiskās attiecības ir mantisko attiecību kopība, ko dēvē arī par pārpalikuma kopību (CK 1400. pants). Saskaņā ar šo regulējumu tiek nošķirts laulāto kopīpašums un katra laulātā atsevišķais īpašums.

Laulāto kopīpašumā ietilpst ieguvumi, t. i., manta, kas iegūta, izmantojot laulāto ieņēmumus par profesionālo darbību, ieguvumi un ieņēmumi no viņu personiskās mantas un manta, ko laulības laikā katrs laulātais ieguvis par samaksu (CK 1401. pants).

Atsevišķajā īpašumā ietilpst manta, kas laulātajam jau piederēja laulības noslēgšanas dienā, manta, ko laulātais laulības laikā ieguvis kā mantojumu vai dāvinājumu (CK 1405. pants), un personiskā manta, ko laulātais ieguvis laulības laikā un ko uzskata par laulātā atsevišķo mantu (CK 1404. pants).

2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?

Atbilstīgi Civilkodeksa 1402. pantam visu kustamo un nekustamo īpašumu uzskata par laulāto kopīpašumu, ja vien nav pierādīts, ka saskaņā ar tiesību aktu nosacījumiem ā ir laulātā atsevišķā manta.

Saskaņā ar Civilkodeksa 1421.1. panta 4. punktu uzskata, ka laulāto kopīpašumu iegādājušies abi laulātie, ja neviens laulātais nevar pierādīt, ka tas laulības laikā iegādāts individuāli.

2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?

Tiesību aktos nav paredzēta mantas uzskaitījuma sagatavošana. Taču, lai novērstu turpmākus strīdus, ieteicams sagatavot notāra apstiprinātu uzskaitījumu.

2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?

Katrs laulātais var pārvaldīt, izmantot un rīkoties ar savu atsevišķo mantu (CK 1428. pants), ievērojot Civilkodeksa 215. pantā noteiktos ierobežojumus, kas paredz, ka laulātie nedrīkst atsevišķi rīkoties ar tiesībām, ar kurām tiek nodrošināta ģimenes mājvieta vai ar to saistītajām mēbelēm. Katrs laulātais atsevišķi pārvalda un brīvi atsavina mantu, kas iekļauta kopīgajā mantā pēc viņa/viņas iniciatīvas (CK 1421. pants).

Laulātais nedrīkst bez otra laulātā piekrišanas rīkoties ar īpašumu, ko laulības laikā iegādājās abi laulātie (CK 1421.1. pants).

Ja viens laulātais turpina atsevišķi pārvaldīt, izmantot vai rīkoties ar savu atsevišķo kustamo mantu, uzskata, ka attiecībā pret trešām personām viņš/viņa rīkojas labticīgi un ka viņam/viņai ir tiesības veikt šos darījumus individuāli. Šis nosacījums neattiecas uz darījumiem, kas veikti bez maksas. Šo nosacījumu nepiemēro arī Civilkodeksa 215. panta 2. punktā minētajām mēbelēm vai kustamam materiālam īpašumam, kura veids tā personiskuma dēļ rada pieņēmumu, ka tas pieder otram laulātajam (CK 222. pants).

Katrs laulātais ir atbildīgs par visiem bojājumiem, kas radušies tā veiktās pārvaldīšanas laikā (CK 1421.1. panta 3. punkts). Pretējā gadījumā tiks piemēroti nosacījumi par civiltiesisko atbildību. Pilnvaru krāpnieciskas vai ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā var iesniegt anulēšanas pieteikumu par viena laulātā veiktu darījumu attiecībā uz laulāto kopīpašuma vienību. Anulēšanas pieteikumu otrs laulātais var iesniegt divu gadu laikā no dienas, kad viņš/viņa uzzināja par šo darījumu, taču ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc laulāto mantas kopības izbeigšanas (CK 1427. pants).

2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?

Katrs laulātais var atsevišķi slēgt līgumus par mājsaimniecības uzturēšanu vai bērnu audzināšanu. Par visām parādsaistībām, ko šādi uzņēmies viens laulātais, kopēji un atsevišķi atbild arī otrs laulātais. Kopējas un atsevišķas saistības nepiemēro izdevumiem, kas, ņemot vērā mājsaimniecības dzīvesveidu, darījuma noderīgumu vai nederīgumu un trešās līgumslēdzējas puses labticību vai nelabticību, ir nepārprotami pārmērīgi. Tās neattiecina arī uz saistībām par nomaksas pirkumiem, ja tie nav veikti ar abu laulāto piekrišanu (CK 220. pants).

2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?

Katrs laulātais ir atbildīgs par savām personiskajām parādsaistībām (CK 1410. pants).

Personisku parādsaistību gadījumā kreditoriem ir tiesības sākt tiesvedību par tā laulātā, kurš šīs parādsaistības uzņēmās, atsevišķo mantu un īpašumu, ko viņš/viņa laulības laikā iegādājās individuāli (CK 1411.–1413. pants).

Par parādsaistībām, ko individuāli uzņēmies tikai viens laulātais, kreditori drīkst konfiscēt visu laulāto kopīpašumu un tā laulātā, kas uzņēmās parādsaistības, atsevišķo mantu. Būtībā kreditori nedrīkst konfiscēt tā laulātā atsevišķo mantu, kurš šīs parādsaistības neuzņēmās, ja vien abi laulātie šīs parādsaistības neuzņēmās personiski, kopīgi vai atsevišķi vai arī laulātais, kuram šo parādsaistību nav, nerīkojās kā galvotājs (CK 1412.–1414. pants).

Print this topic

back to top