3 Kā laulātie var nodibināt savu mantisko attiecību režīmu?
3.1. Kurus noteikumus var mainīt ar līgumu un kurus nē? Kādi ir laulāto mantisko attiecību režīmi?
Noslēdzot laulības līgumu, laulātie var ne tikai izvēlēties kādu alternatīvu un līgumisku laulāto mantisko attiecību veidu, bet arī mainīt atsevišķus laulāto mantisko attiecību nosacījumus (VCK 1408. panta 1. punkts). Laulības līgumā laulātie arī var izvēlēties piemērojamos tiesību aktus (sk. 1.2. punktu).
Atkāpjoties no parastās uzkrātās peļņas kopības, laulātie var izvēlēties piemērot laulāto mantas šķirtību (VCK 1414. pants), pilnīgu laulāto mantas kopību (VCK 1415. pants et seq.) vai Francijas un Vācijas laulāto mantisko attiecību veidu, t. i., izvēlētās uzkrātās peļņas kopību.
Izvēloties mantas šķirtību, laulātie atteiksies no likumā noteiktajām laulāto mantiskajām attiecībām. Ievērojot šādu laulāto mantisko attiecību veidu, par kuru noslēgta līgumiska vienošanās, uzkrātā peļņa netiks izlīdzināta.
Saskaņā ar laulāto mantas pilnīgas kopības regulējumu (ko reti ievēro praksē) laulāto manta kļūst par to kopīpašumu (VCK 1416. pants). Tomēr uz laulāto atsevišķo un rezervēto mantu attiecas īpaši ierobežojumi. Mantu, ko nevar nodot ar juridisku aktu, uzskata par laulātā atsevišķo mantu (VCK [Vācijas Civilkodeksa] 1417. panta 2. punkts). Piemēram, laulātā atsevišķajā mantā ietilpst nenododamas un pret mantas konfiskāciju aizsargātas parādsaistības, ar atalgojumu saistītas parādsaistības un iztikas līdzekļi, kas aizsargāti pret mantas konfiskāciju, vai arī personiski atbildīga akcionāra akcijas partnerībā ar vispārēju vai ierobežotu atbildību. Rezervētā manta ir, piemēram, manta, kas laulības līgumā norādīta kā viena laulātā rezervētā manta, laulātā nāves gadījumā iegūta manta vai manta, ko laulātais saņēmis no trešās personas, ja mirusī persona savā testamentā vai dāvinātājs, nododot dāvinājumu, norādīja, ka šādi iegūtā manta ir uzskatāma par rezervēto mantu.
Laulāto kopīpašums abiem laulātajiem pieder kopīgi (VCK 1419. pants). Ja laulības līgumā nav paredzēti attiecīgi nosacījumi, laulātie pārvalda laulāto kopīpašumu kopā.
Laulātie var izvēlēties piemērot Francijas un Vācijas laulāto mantisko attiecību veidu, t. i., izvēlētās uzkrātās peļņas kopību, arī tad, ja kāds no laulātajiem nav Francijas valstspiederīgais un viņa/viņas parastā dzīvesvieta nav Francijā. Šīs laulāto mantiskās attiecības galvenokārt līdzinās mantas šķirtībai, taču ietver arī atsevišķus obligātus kompensācijas pasākumus un ierobežojumus konkrētiem noteikumiem par neierobežotu rīcību ar mantu, jo īpaši ģimenes mājvietu.
Līgumu slēgšanas brīvību ierobežo labticības princips. Tādējādi laulības līgumam jāatbilst ne tikai sabiedriskās kārtības pamatnormām, bet arī stingrākām prasībām, ar kurām novērš kāda laulātā vienpusēju diskriminēšanu līguma noslēgšanas brīdī un visā tā darbības laikā.
3.2. Kādas ir oficiālās prasības un ar ko es varu sazināties?
Atbilstīgi VCK 1410. pantam laulības līgums abu līgumslēdzēju klātbūtnē jāreģistrē civiltiesību notāram.
3.3. Kad var noslēgt līgumu, un kad tas stāsies spēkā?
Laulātie var noslēgt laulības līgumu jebkurā jau pastāvošas laulības brīdī vai arī pirms laulības noslēgšanas. Pēdējā gadījumā līgums stājas spēkā tikai pēc laulības noslēgšanas (VCK 1408. pants).
3.4. Vai laulātie drīkst grozīt spēkā esošo līgumu? Ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem?
Laulātie var jebkurā brīdī grozīt noslēgtos līgumus, ievērojot piemērojamās oficiālās prasības.
