3.1. Kurus noteikumus var mainīt ar līgumu un kurus nē? Kādi ir laulāto mantisko attiecību režīmi?

Noslēdzot laulības līgumu, laulātie var vienoties par jebkuru citu laulāto mantisko attiecību režīmu, kas atšķiras no laulāto likumiskajām mantiskām attiecībām. Tomēr ne jau visi līgumi par īpašumu ir uzskatāmi par laulības līgumiem – runa par tiem ir tikai tad, kad tie lielā mērā aizstāj laulāto likumiskās mantiskās attiecības un ir paredzēti vispusīgai ekonomisko attiecību reglamentēšanai.
Austrijas tiesību akti paredz mantas kopību un mantojuma līgumu kā laulāto mantisko attiecību režīmu formas. Tomēr laulātiem nav nepieciešams ierobežot sevi, izvēloties laulāto mantisko attiecību režīmu.
Attiecībā uz laulāto mantas kopību pastāv divas formas: ar likumu neregulējama mantas kopība dzīves laikā (inter vivos) un mantas kopība nāves gadījumā. Mantas kopība dzīves laikā (inter vivos) var tikt veidota kā vispārēja vai ierobežota mantas kopība. Pirmajā gadījumā visa manta, kas piederējusi laulātajiem pirms laulības, un visa manta, kas turpmāk piederēs laulātajiem, ir iekļauta mantas kopībā, otrajā gadījumā – tikai noteikta manta, kas ir iekļauta līgumā. Laulātie kļūst par mantas kopības kopīpašniekiem, viņu (ideālas) daļas ir noteiktas līgumā. Šaubu gadījumā tiek pieņemts, ka viņu daļas ir vienādas. Iekšēji spēkā esoši ierobežojumi starp laulātajiem attiecībā uz rīcību ar kopīpašuma daļām eksistē, ja tie nav spēkā attiecībā uz trešajām personām. Iespēja pretstatīt tos trešajām personām eksistē tikai tad, ja ir aizliegums atsavināt un/vai apgrūtināt mantu, kas ir reģistrēta Zemesgrāmatā saskaņā ar Civiltiesību kodeksa 364.c pants (§ 364c ABGB)), vai ja ir atsauce uz rīcības ierobežojumu, kad kopīpašuma tiesības tiek reģistrētas.
Saskaņā ar mantas kopību dzīves laikā (inter vivos) abu laulāto parādi tiek nodrošināti gan ar mantas kopību, gan ar katra laulāta atsevišķo mantu, kas neietilpst mantas kopībā. Ja viens laulātais uzņemas saistības viens pats vai saistības citādi personiski skar viņu (piemēram, saistības maksāt uzturlīdzekļus vai kompensāciju) saskaņā ar vispārēju mantas kopības režīmu, tad viņš atbild ar visu mantas kopību, kā arī ar savu atsevišķo mantu. Gadījumā, ja mantas kopības režīms ir ierobežots, tad otrs laulātais neatbild par tādiem parādiem ar savu daļu laulāto kopīpašumā.
Saskaņā ar mantas kopību nāves gadījumā mantas sadale netiek veikta līdz viena no laulātajiem nāvei, katrs no laulātajiem var brīvi rīkoties ar savu mantu. Ja viens no laulātajiem mirst, laulāto īpašums tiek apvienots mantas kopībā, kas pēc parādu dzēšanas tiek sadalīts uz pusēm. Pārdzīvojušais laulātais saņem vienu pusi, bet otra puse veido mirušā laulāta īpašumu (Civiltiesību kodeksa 1234. pants (§ 1234 ABGB)).
Saskaņā ar mantojuma līgumu viens laulātais ieceļ otro laulāto vai viņi savstarpēji apstiprina  viens otru kā savu mantinieku (Civiltiesību kodeksa 1249. pants (§ 1249 ABGB)). Tomēr šis līgums var attiekties tikai trīs ceturtdaļām no īpašuma (Civiltiesību kodeksa 1253. pants (§ 1253 ABGB)).
Papildus tam ir arī iepriekšējas vienošanās, kas nosaka tās laulāto mantas sadali, kas attiecas uz ikdienas lietošanu, laulāto uzkrājumiem un/vai laulāto mājokli laulības šķiršanas gadījumā. Iepriekšējas vienošanās nemaina mantas sadales principu laulības laikā. Tiesnesis var atkāpties no iepriekšējas vienošanās tikai tad, ja viens no laulātajiem tika netaisnīgi nostādīts neizdevīgā stāvoklī un tas būtu nepamatoti sadalīt viņa/viņas īpašumu (Laulību likuma 97. panta 2. daļa (§ 97 para 2 Ehegesetz, EheG)).

3.2. Kādas ir oficiālās prasības un ar ko es varu sazināties?

Laulības līgumam un iepriekšējai vienošanai attiecībā uz laulāto uzkrājumu un mājokļa sadali jābūt noslēgtiem notariālā akta veidā (Laulību likuma 97. panta 1. daļa (§ 97 para 1 EheG)). Līdz ar to šajā gadījumā līguma noslēgšanu veic notārs. Turpretim iepriekšējām vienošanām attiecībā uz laulāto ikdienas lietojuma mantas sadali jābūt noslēgtām rakstveidā (Laulību likuma 97. panta 1. daļa. (§ 97 para 1 EheG)).

3.3. Kad var noslēgt līgumu, un kad tas stāsies spēkā?

Laulības līgumi un iepriekšējās vienošanās var tikt noslēgtas jebkurā brīdī laulības laikā. Laulības līgumi, kas ir noslēgti pirms laulības, ir spēkā tikai ar nosacījumu, ka laulība tiks noslēgta. Atbilstoši saviem mērķiem laulības līgumi un iepriekšējās vienošanās stājas spēkā vai nu nekavējoties (piemēram, vienošanās par mantas kopību dzīves laikā (inter vivos)), vai tikai pēc laulāta nāves (mantas kopība nāves gadījumā) vai pēc laulības šķiršanas (iepriekšējas vienošanās).

3.4. Vai laulātie drīkst grozīt spēkā esošo līgumu? Ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem?

Laulātie var grozīt esošo līgumu ar nosacījumu, ka visas oficiālās prasības ir izpildītas.

Print this topic

back to top